Atskats uz sezonu, 1. daļa

Ar Virslīgas pārspēlēm, kurās uzvaru svinēja FK Grobiņa, tādā veidā saglabājot vietu Virslīgā, esam likuši punktu šī gada Latvijas klubu futbola sezonai. Arī mēs to izdarījām ar vērienu, pagājušajā nedēļas nogalē, aizvadot mūsu pirmo Leevon PPK komūnas sezonas noslēguma pasākumu, kur pārpildītā Cinamon Alfa lielajā zālē apbalvojām savus labākos, teicām “paldies” vārdus atbalstītājiem un viens otram, kā arī baudījām vairākas performances. Šī mums bija sezona, kas noteikti vērtējama ar “+” zīmi, salīdzinājumā ar mūsu pirmo gadu, un tagad varam sākt koncentrēties jau nākamajai sezonai. Taču pirms ķeramies klāt 2026. gadam, atskatīsimies, kā mums aizritēja šī sezona.

Kad bijām aizvadījuši sezonas pirmo pusi, savā mājaslapā publicējām līdzīgu rakstu sēriju, kur atskatījāmies uz aizvadītajām spēlēm turnīra pirmajā aplī un Latvijas Kausa izcīņā (1. daļa, 2. daļa, 3. daļa), tāpēc šoreiz piedāvājam pakavēties atmiņās par Nākotnes līgas 2. apli, ko sākām ar nozīmīgu izbraukumu, jo devāmies ciemos pie mūsu principiālākā pretinieka – Ogre United, kas sezonas beigās virs galvas cēla Nākotnes līgas čempionu kausu un nodrošināja savu debiju Virslīgā. Jāatzīst gan, ka vismaz sajūtu līmenī, šī sezona būs ieviesusi izmaiņas attiecībā uz to, ko turpmāk dēvēsim par principiālāko pretinieku, taču to mēs noskaidrosim tikai nākamgad, kad veiksim ikgadējo komūnas aptauju.

Tobrīd komanda neatradās labākajā sezonas punktā, savukārt Ogre ļoti mērķtiecīgi jau devās pēc Virslīgas. Spēles 1. puslaiks mums izvērtās ļoti grūts un uz ģērbtuvēm devāmies iedzinējos – 0:2. Otrā puslaika sākumā šķita, ka mums varētu būt pa spēkiem atnākt atpakaļ, jo momenti brieda. Vēl, jo vairāk – 58. minūtē vārtus guva Kravčenko, taču bumba vairs nepabija Ogres vārtos. Gluži pretēji – Ogre guva 3. vārtus, bet pašās spēles beigās pielika treknu punktu – 1:4. Daudz rupju kļūdu, kas mūsu līdzjutējiem lika doties mājup ar milzu sarūgtinājumu.

Sekoja atgriešanās mājās, uzņemot Tukums 2000 dublierus, kuriem sāpīgi zaudējām 1. aplī. Daudz diskutabli momenti šajā spēlē, kas Tukuma pārstāvjiem pat lika rakstīt dažādas muļķīgas privātās ziņās. Divi it kā neieskaitīti vārti – personīgi tikai par vieniem varētu pastrīdēties – kā arī Muižnieka uzvaras vārti radīja diskusijas, lai gan līnijtiesnesis atradās uz vārtu līnijas, tāpēc nav pamata apšaubīt lēmumu, ka bumba bija pilnībā šķērsojusi vārtu līniju. Katrā ziņā, emocijām pārbagāta spēle un varbūt varam teikt, ka todien veiksme, beidzot, bija mūsu pusē.

Nākamajā kārtā devāmies uz Ilūksti, lai uz Rīgu vestu 3 punktus, ko Augšdaugavas NSS mums neļāva izcīnīt 1. aplī, kad mājās nospēlējām neizšķirti. Drausmīgos laikapstākļos un uz sliktas kvalitātes laukuma, spēle izvērsās daudz grūtāka kā to sagaidīja daudzi no mums, tostarp arī spēlētāji. Jau 21. minūtē bijām iedzinējos 0:2. Lai gan it kā kontrolējām spēli un bijām spējīgi izveidot arī momentus, vienīgos vārtus mūsu labā guva Muižnieks no standartsituācijas. Līgas pēdējā vieta bija vēlreiz mūs sodījusi. Jāpiebilst, ka Muižnieka vārtu guvums tika nominēts par mūsu skaistāko vārtu guvumu šajā sezonā. Komūnas balsojumā tas gan piekāpās Čevera šedevram pret Smilteni, sezonas pirmajā pusē.

Pēc izgāšanās Ilūkstē, māca lielas bažas par nākamo spēli, jo ciemos brauca turnīra līdervienība – Riga Mariners, kas gan sezonas beigās bija spiesti samierināties tikai ar 3. vietu, zaudējot čempiontitulu pašā pēdējā kārtā. Spēle lietainā augusta vakarā, prožektoru gaismā, izrādījās kā saldais ēdiens neitrālajiem apmeklētājiem. Mēs gan to tā nevaram nosaukt… Jau no spēles sākuma bija skaidrs, ka mūs sagaida asa spēle un aizraujošs futbols. Kaut gan mums bija teicamas izdevības izvirzīties vadībā, to izdarīja Mariners, gūstot vārtus pirmā puslaika kompensācijas laikā, kas, kā vēlāk izrādījās, nebija vienīgie jūrnieku vārti pēc puslaika pamatlaika beigām. Otrā puslaika sākumā Černovs guva savus pirmos vārtus melni-sarkan-balti-dzelteno rindās, bet prieki bija īsi, jo jau pēc minūtes vadību atkal pārņēma viesi. Mēs turpinājām uzbrukt un 75. minūtē bumbu vārtos trieca Renē Baumanis. Spēlei tuvojoties beigām, šķita, ka spēle noslēgsies neizšķirti, lai gan nepameta sajūta, ka esam pelnījuši vairāk, bet ar to vien nepietiek. Otrā puslaika kompensācijas laikā savus 2. vārtus guva līgas rezultatīvākais spēlētājs Aļģirdas Gražis, vedot 3 punktus prom no LNK Sporta Parka. Šīs spēles kontekstā noteikti ir jāpiemin pēcspēles notikumi, kad Mariners spēlētāji, būdami uz laukuma, provocēja mūsu līdzjutējus, izmantojot to, ka uz laukuma tie nevar kāpt. To gan nepieļāva mūsu spēlētāji un laukumā izcēlās asumi starp abu komandu spēlētājiem un personālu. Varbūt sezonas beigās karma darīja savu…

Ne mazāk notikumiem pilna bija arī mūsu nākamā spēle, kurā uzņēmām Smilteni. Mūsu kapteiņa likstas pirms spēles, kas lika mums veikt spēlētāju maiņu jau 1. minūtē, un Hibšmaņa sarkanā kartīte pēc nospēlētas pirmās pusstundas, spēlē, kad mūsu rezervistu soliņš, maigi sakot, bija īss, mūs atstāja neapskaužamā situācijā. Palīdzēja tas, ka jau 24. minūtē pēc diviem Linarda Liepiņa izpildītajiem stūra sitieniem bijām vadībā 2:0. Vārtus guva Kravčenko un Sņegovs. Smiltene pārņēma spēli savās rokās, bet 2. puslaika sākumā Renē panāca jau 3:0. Šķita, ka mazākumā mums izdosies noturēt komfortablu rezultātu, taču sekoja viens Smiltenes vārtu guvums un kompensācijas laikā vēl viens, kas spēles izskaņa mums pakutināja nervus. Bet viss labi, kas labi beidzās! 3:2 un bijām atpakaļ uz uzvaras takas.

Uz šīs takas mēs palikām arī nākamajā nedēļa, kad LNK Sporta Parka duelī uzņēmām RFS dublierus. Neskatoties uz to, ka nonācām iedzinējos, pateicoties Muižnieka un Treimaņa precīziem raidījumiem, mēs beidzot svinējām uzvaru pār RFS-2, kas daudziem līdzjutējiem bija svarīga uzvara. Svarīga tā bija arī tādēļ, jo mēs atgriezāmies cīņā par 5. vietu turnīra tabulā, kā arī ieguvām vajadzīgo pacilājumu pirms gaidāmās principiālās vizītes Upesciemā.

Ordeņa performances pavadījumā, spēle kā jau gaidīts tika aizvadīta ar ļoti fizisku futbolu. Uz tāda laukuma kā Upesciemā laikam citādāk nemaz nevar. Purvains zāliens, bet dažviet zāliens tika aizstāts ar melnzemes pleķiem vairāku kvadrātmetru platībā. Nerunājot par laukuma reljefu, kas liedz redzēt sānu līniju laukuma otrajā pusē. Daudz neizmantotas iespējas un beigās pavirša spēle aizsardzībā, kas JDFS Alberts ļāva izcīnīt jau 4. uzvaru pret mums. Ja LFF kabinetos netiks pieņemti absurdi lēmumi, arī nākamajā sezonā JDFS Alberts spēlēs Nākotnes līgā, kas mums sniegs divas ļoti gaidītas tikšanās.

Nākamā spēle tika sagaidīta ar tādu kā pagrimumu. Papildus tam, pretī sagaidījām Riga FC dublierus, kas bija uzņēmuši labu formu, jo cīnījās par vietas saglabāšanu līgā. Jau no paša spēles sākuma, bija sajūta, ka netiekam viņiem līdzi. Neskatoties uz to, momenti mums bija, bet izmantot tos neizdevās. Toties Riga savus nelaida garām. Pēc pirmā puslaika gan tikai 0:1 un otrajā puslaikā šķita, ka mēs varam atgriezties spēlē, bet pēc 80. spēles minūtes, dažu minūšu laikā, Riga guva divus vārtus un mēs cietām sakāvi – 0:3. Labā ziņa – kā izrādījās, tas bija mūsu pēdējais zaudējums šajā sezonā un nākamā spēle uzsāka mūsu līdz šim garāko nezaudēto spēļu sēriju, kas ilgs kā minimums līdz nākamās sezonas sākumam. Vēl šī spēle bija īpaša ar to, ka Kristofers Dāvids Kravčenko kļuva par pirmo Leevon PPK spēlētāju, kurš sasniedza 50 spēļu robežu.

Mūsu nezaudēto spēļu sērija sākās Hanzas vidusskola laukumā, kur ciemojāmies pie Skanstes SK. Ielaidām ātrus vārtus, bet ātri atguvām līdzsvaru spēlē. Atkal rezultatīvs bija Muižnieks. Otrajā puslaikā guvām arī 2. vārtus, taču tiesneši (precīzāk – tiesneses) neieskaitīja Krūma realizēto soda sitienu neizprotamas aizmugures dēļ, kas vēlāk izrādījās cits pārkāpums. Bumbu kontrolējām daudz, bet nespējām to novest kaut vai līdz sitienam. 1:1 un bijām nokļuvuši sarežģītā situācija, lai vēl pacīnītos par TOP5.

Savā priekšpēdējā mājas spēlē uzņēmām principiālo Mārupi. Pēc zaudējuma pirmajā aplī (0:1), šoreiz ļoti gribējām uzvarēt. Spēli sākām daudz aktīvāk un kopumā bijām daudz labāki, taču par to nevienam nedod 3 punktus. Daudz neizmantoti momenti, aizraujoša cīņa, bet vārti netika ieņemti ne vienā, ne otrā laukuma pusē – 0:0.

Tā pat kā pērn, arī šogad uz tālo izbraukumu Latgalē mēs devāmies rudenī. Līdz šai spēlei mēs bijām iekrājuši fantastisku statistiku pret Rēzeknes komandu – 3 spēles, 3 uzvaras un vārtu attiecība 17:3. Lai gan turnīra tabulā Rēzekne bija tur pat blakus, uz Latgali mēs devāmies pēc 3 punktiem. Jau pēc 26. minūtēm bijām vadībā 2:0. Teicami spēlēja Kravčenko, kas todien tika iespēlēts citā pozīcijā – rezultatīva piespēle Muižniekam un pašam gols. Teicams pirmais puslaiks, taču otrajā sākās problēmas. Jau uzreiz pēc atgriešanās laukumā Rēzekne samazināja starpību līdz minimumam. Sekoja smagas 40+ minūtes. Mums gan izdevās noturēt rezultātu un vēl vairāk uzlabot mūsu savstarpējo statistiku.

Mūsu priekšpēdējā spēle tika aizvadīta izbraukumā pret AFA Olaine, ko nu jau varam uzskatīt par mums sarežģītu galamērķi. Jau 16. minūtē nokļuvām iedzinējos, taču nevienā brīdi neuzmācās bezcerības sajūta, kāda mūs pavadīja pērn, kad viesojāmies Olainē. Todien vērojām tādu kārtīgu ping-pongu – abām komandām apmainoties ar teicamām vārtu gūšanas iespējām, kuras netika realizētas. Mūsu gadījumā, viena bumba tomēr lidoja vārtu tīklā, kad savus pirmos vārtus mūsu rindās guva Roberts Raivis Aršauskis. Beigās abām komandām pelnīts neizšķirts – 1:1.

Reglaments paredz, ka pēdējās divās kārtās visas spēles tiek aizvadītas vienā laikā, lai maksimāli saglabātu intrigu turnīra tabulā. Pēdējā spēle tika aizvadīta 8. novembrī, kas bija pārceltā darba diena, bet spēles laiks bija nozīmēts – 13:00. Tā kā ne mēs, ne mūsu pretinieks – JFK Ventspils, vairs necīnījās par godalgām, mums izdevās panākt vienošanos, ka spēli aizvadām tās pašas dienas vakarā. Dienas spēlēs kļuva zināms, ka gan Ventspilij, gan mums vairs neko nevajag, jo pateicoties konkurentu rezultātiem, Ventspils bija nodrošinājuši 4. vietu, bet mēs 7. Protams, tas nemainīja to, ka abas komandas gribēja uzvarēt, jo spēles pārcelšanas galvenais iemesls bija tas, lai abu klubu līdzjutēji varētu ierasties.

Spēle tika aizvadīta rudenīgos laikapstākļos, prožektoru gaismā un ļoti labā atmosfērā – tieši kā futbola spēlei pienākas. Jau 18. minūtē Muižnieks mūs izvirzīja vadībā, bet 2. puslaika sākumā Treimanis dubultoja mūsu pārsvaru. Ventspilnieki gan neplānoja padoties un ļoti ātri vienus vārtus atguva. Pēc vārtu guvuma JFK Ventspils treneris sezonas pēdējā spēlē izvēlējas dot iespēju savam rezerves vārtsargam, kuram pēc neilga laika, pēc Muižnieka izpildītā stūra sitiena, sanāca rupji kļūdīties un ieraidīt bumbu savos vārtos. Vienus vārtus gan ventspilnieki atguva, bet ar to bija par īsu un mums izdevās labot savu nezaudēto spēļu sēriju, un noslēgt šo sezonu ar uzvaru savu skatītāju priekšā – 3:2!

Leevon PPK aizvadītās spēles:

*NL – Nākotnes līga

Nākotnes līgas tabula:

Raksta 2. daļā aplūkosim apmeklētības rādītājus.

Informāciju sagatavoja:

Edgars Andersons