Atskats uz sezonas pirmo pusi, 1. daļa

Aiz mūsu muguras ir 13 spēles Nākotnē un diemžēl arī Latvijas Kauss, taču ar to nekas nebeidzās. Patiesībā, tagad viss tikai sāksies. Nākotnē intrigas netrūkst. Sākot no – kurš izcīnīs biļeti uz Virslīgu, beidzot ar – kurš nākamgad vairs nebūs Nākotnē? Tam visam pa vidu arī mēs un (mums) svarīgākais jautājums – kur starp šīm cīņām būs Leevon PPK? Protams, neko vēl neesam garantējuši, bet ir liela pārliecība, ka arī nākamgad Nākotne neiztiks bez mums. Taču, kāda jēga fantazēt? Labāk atskatīsimies uz paveikto.

Gatavojoties sezonai, mēs nācām klajā ar lieliskām ziņām, ka pēc vairāku mēnešu trimdas RTU stadionā mēs atgriežamies LNK Sporta Parkā. Lielā atgriešanās sakrita ar sezonas atklāšanas spēli, kas tāda bija ne tikai mums, bet arī visai līgai. Turklāt uzņēmām Ogre United, kas mūsu komūnas balsojumā tika atzīta par principiālāko pretinieci. Tika noorganizēta lieliska atklāšanas spēle prožektoru gaismā, bet rezultāts izpalika. Diemžēl piekāpāmies 0:1, bet fakts, ka spējām līdzīgi spēlēt pret Ogri, kas šogad tika uzskatīta par vienu no šīs sezonas favorītiem, deva pārliecību, ka varam cīnīties ar visiem. Šīs spēles kontekstā jāmin arī tas, ka spēli klātienē vēroja 667 cilvēki, padarot to par 2. apmeklētāko spēli Leevon PPK neilgajā vēsturē.

Atzīstamais sniegums pirmajā spēlē lika mums doties uz pirmo izbraukumu kā favorītiem. Jā, Tukumā mēs ātri ielaidām, bet tikpat ātri spēlei atdevām līdzsvaru. Ar pirmo vārtu guvumu izcēlās mūsu jaunpienācējs Linards Liepiņš. Atlikušo spēli mēs devāmies pēc 3 punktiem, taču pašā spēles izskaņā, jau kompensācijas laikā, muļķīgi iekritām pretuzbrukumā un tik pat muļķīgi pārkāpām noteikumus savā soda laukumā, ko pretinieks izmantoja – 1:2.

Bet ne jau vienu reizi vien esam uzkāpuši uz grābekļa! Tāpēc lieki galvu nelauzām, bet gan gatavojāmies mūsu nākamajai spēlei, kur citu rezultātu kā “uzvara” neviens negaidīja. Pretī līgas jaunpienācēja – Augšdaugavas NSS. Par laimi vai, šajā gadījumā, diemžēl futbols netiek spēlēts uz papīra. Neizteiksmīgā spēlē nokļuvām iedzinējos, taču Roberta Čevera realizētais 11 metru soda sitiens mums deva punktu. Augšdaugavai tas bija vēsturisks punkts, bet mums tie bija kārtējie pazaudētie punkti.

Pēc pirmajām 3 spēlēm, no kurām divās mēs bijām gaidījuši uzvaras, nākamā spēle nenāca kā saldais ēdiens. It kā pretī līgas jaunpienācēja – Riga Mariners, bet, salīdzinājumā ar Augšdaugavu, jūrnieki šogad burā pretī Virslīgai. Pirmie vārti gan tika gūti tikai 2. puslaikā, bet pēc neilga laika rezultātu izlīdzināja Rainers Tomass Urujevs – 1:1. Šeit gan jāmin, ka Rainers šogad vairs nespēlē pie mums un vārti tika gūti savos vārtos, pārstāvot Riga Mariners. Jebkurā gadījumā, no Mežaparka mājās vedām vērtīgu punktu.

Viena Leevon PPK priekšteča (Leevon Saldus) dzīves laikā mūsu nākamais pretinieks bija īpašs. Daži to pat bija nodēvējuši par Provinču derbiju. Katrā ziņā, Leevon Saldus un Smiltenes dueļi vienmēr bija gaidīti. Tas palika nemainīgi arī pēc Leevon PPK izveidošanas, jo eks-Leevon puse vienmēr gaidīs uzvaru pret Smilteni. Tā tas bija arī šoreiz. Tieksmi pēc uzvaras vēl vairāk pastiprināja fakts, ka, ja neizdotos izcīnīt uzvaru, tad tiktu uzstādīts jauns antirekords neuzvarēto spēļu ziņā. Aiz muguras jau bija 8 neuzvarētas spēles, turklāt, tā iemesla dēļ, ka pa vidu bija starpsezona, Leevon PPK nebija uzvarējis 205 dienas. Līdzi savai komandai mūsu līdzjutēji bija devušies ļoti kuplā skaitā un dzina savu komandu uz priekšu līdz pat spēles beigām. Tā pirmos vārtus spēlē ar skaistu sitienu guva Čevers, kam sekoja Kristofers Kravčenko vārti 1. puslaika beigu daļā. Bija milzu pārliecība, ka antirekords nebūs un tā arī bija. Otrajā puslaikā vārtus guva Ričards Korzāns, bet skaistu punktu pielika Vadims Sņegovs. Pirmā uzvara sezonā un, kas svarīgi, pārliecinoša uzvara ar četriem vārtiem. Jāatgādina, ka šajā sezonā katrs vārtu guvums ir no svara.

Pēc diviem izbraukumiem sekoja arī 3., kuru gan grūti par tādu nosaukt, jo spēlējām pret RFS dublieriem, LNK Sporta Parkā. Ļoti neizteiksmīga spēle, kurā pamodāmies tikai pašās spēles beigās, kad 11 metru soda sitienu realizēja Kravčenko, bet bija jau par vēlu. Zaudējums ar rezultātu 1:2, kas daļu līdzjutēju atstāja ļoti neapmierinātus. Īpaši tādēļ, jo šī bija pēdējā spēle pirms gaidāmās mājas spēles pret vēl vienu ļoti principiālu pretinieku – JDFS Alberts.

JDFS Alberts šo sezonu aizvada ļoti labā līmenī, cīnoties par vēsturisko ceļazīmi uz Virslīgu, tāpēc nebija šaubu, ka mūs sagaida grūta spēle. Taču, neskatoties uz to, ka visi labi apzinājās pretinieka līmeni, līdzjutējiem šī bija ļoti nozīmīga spēle, tāpēc nav brīnums, ka komūnas aptaujā, kas tika veikta pēc Nākotnes līgas 1. apļa, mūsu līdzjutēji norādīja, ka šis zaudējums bija vissāpīgākais. Divi ielaisti vārti pirmajā puslaikā, kam sekoja 2. dzeltenā Rūdolfam Muižniekam, un vēl divi ielaisti otrajā puslaikā. Liela sagrāve, bet tribīne bija pateicīga par komandas cīņassparu. Aktīvie līdzjutēji gan nebija pateicīgi par tiesāšanu. Spēli apkalpoja ar LFF valdi saistīts galvenais arbitrs un pēc spēles sekoja Disciplinārās komitejas lēmums, ka mums kā klubam vajag publiski atvainoties tiesneša kungam par mūsu līdzjutēju izradīto nepatiku pret tiesneša apšaubāmajiem lēmumiem.

Pēc smagas spēles mājās, sekoja smags spēles sākums pēc nedēļas. Viesos pie Riga FC dublieriem, ielaidām jau 1. minūtē. Dzirdēju, ka daudziem tajā brīdī nolaidās rokas. Un ne tikai attiecībā uz spēli, bet gan uz sezonu. Taču, tā pat kā līdzjutējs pavelk spēlētāju, kad tam kājas sāk pagurt, šoreiz spēlētājs atbalstīja līdzjutēju. Vispirms 50. minūtē rezultātu izlīdzināja Dāvis Trapučka, bet uzvaru izvilka Gregors Helmanis, kurš guva vārtus spēles 88. minūtē, pēc teicamas darbības un piespēles no Roberta Krūma puses. Tagad, atskatoties atpakaļ, varam pieņemt, ka šis bija lūzuma punkts neveiksmīgajam sezonas sākumam.

Starpsezonā pie mums pārcēlās 4 spēlētāji no Skanstes. Neskaitot visus, kuri iepriekš tur spēlējuši vai bijuši Skanstes mātes klubā vai akadēmijā. Tad vēl piemet Leevon Saldus vēstures notikumus un nav brīnums, ka pirmssezonas balsojumā Skanste tika atzīta par TOP 3 principiālāko pretinieku. Ja pret Ogri un JDFS Alberts diemžēl nevar just līdzjutēju pelnītās ugunis no spēlētāju puses, tad pret Skansti sviluma smaka nepamet nāsis visas nedēļas garumā. Un spēle izdevās fantastika. Jau pirmajā puslaikā Rūdolfs Muižnieks sev bija nokārtojis cepures triku (hattrick), kura iespētajam Sņegovs piemeta klāt vēl vienu golu. Otrajā puslaikā gan bija jūtams komandas atslābums, kas ļāva Skanstei divus vārtus atgūt, taču uzvara palika LNK Sporta Parkā.

Sekoja Nākotnes pārtraukums, kas bija saistīts ar Nākotnes līgas klubu pievienošanos Latvijas Kausa izcīņā. Šogad ceļu pretī Eirokausiem uzsākām ar izbraukumu uz Grobiņu, kur vietējā Dienvidkurzemes SS mums pakutināja nervus. Grobiņas svētku dienā jau pirmajā minūtē mājinieki izvirzījās vadībā. Nepierastā laukuma izmēra un kvalitātes dēļ atspēlēšanās nebija viegla, taču 25. minūtē Niklāvs Treimanis to paveica. Līdz uzvaras vārtiem bija jāpagaida 70. minūte, kad vārtus guva mūsu kapteinis Gabriels Kirkils. Kirkila gadījumā ir jāmin fakts, ka līdz ar viņa atgriešanos sastāvā sniegums ir kļuvis daudz labāks. Lūdzu, ko nozīmē īsta kapteiņa klātbūtne!

Nākamajā kārtā mums pretī tika ielozēta 2. līgas vienība no Salaspils. Bet pirms došanās turp, mums bija svarīgs izbraukums uz Jaunmārupi. Mēs zaudējām, bet tā bija spēle, kur mēs bijām priekšā visos statistikas rādītājos, izņemot galveno. Taču tas neietekmēja atmosfēru komūnā. Tik cik tas ietekmēja to, ka nesenajā komūnas balsojumā ar pārsvaru tika noteikts, ka atbildes spēle mājās ir 2. apļa gaidītākā spēle. Līdzjutēji gribēs atpakaļ 3 punktus!

Ja reiz atkal pieskāros komūnas balsojumam, kas tika veikts pēc pirmā apļa, tad jāmin, ka nākamā spēle tika atzīta par atmiņā paliekošāko spēli un spilgtāko uzvaru šīs sezonas pirmajā aplī. Runa ir par Latvijas Kausa izcīņas 1/16 fināla spēli pret Salaspili. Es šaubos, ka bija kāds, kurš brauca uz Salaspili ar domu, ka mēs viņiem varētu zaudēt. Bet dažreiz nav svarīgi, ko Tu domā! Salaspils neizrādījās tie labākie ciemiņu uzņēmēji. Jau sākot ar nepatiku pret mūsu fanu dziedāto “putin Huilo”, kas aizskarot “dižā līdera” godu un atver jaunu pasauli mūsu bērniem, kurā nepieciešams paskaidrot, kāpēc putins ir krāna galva, līdz 0:3 pēc pirmā puslaika. Futbolā viss ātri var mainīties un tagad es šaubos, ka bija kāds, kurš paredzēja to, kas notika tālāk. Uz laukuma mēs atgriezāmies ļoti motivēti un tā bija pavisam cita veida enerģija, kuru bijām saņēmuši pirmajās 45 minūtēs. Tas mūs apbalvoja ar vieniem vārtiem 54. minūtē, kad teicams sitiens padevās mūsu kapteinim. Prieki gan bija īsi, jo jau pēc 4 minūtēm Salaspils dabūja atpakaļ vārtus – 1:4. Taču padoties mēs negrasījāmies un pēc tam, kad pie paša soda laukuma līnijas tika nogāzts Gregors Helmanis, soda sitienu teicami realizēja Roberts Krūms. Šeit mūsu līdzjutēji, kas atkal bija devušies līdzi savai komandai kuplā skaitā, pielaida uguni (nebaidies, tas ir pārnestā nozīmē!) un todien tā vairs nenodzisa. Tā pat kā mūsu spēlētāju acīs. 75. minūtē Rūdolfs Muižnieks panāca 3:4, bet pēc 5 minūtēm soda laukumā tika nogāzts Sņegovs un 11 metru soda sitienu realizēja Dāvis Trapučka – 4:4. Kāds varbūt jau gatavojās papildus 30 minūtēm, bet kāds gribēja ātrāk tikt mājās. Pēc lieliskas Muižnieka piespēles, savu darbiņu paveica Krūms un 89. minūtē mironis tika atdzīvināts – mēs svinējām fantastisku uzvaru 5:4. Nākamajā kārtā iesaistījās Virslīgas klubi un vienu dabūjām arī mēs – šī gada Latvijas pārstāvi Eirokausos – BFC Daugavpils.

5 spēlēs bijām izcīnījuši 4 uzvaras, bet apstāties mēs nedomājām. Uzņēmām viesus no Latgales, kas izrādījās ļoti rezultatīva spēle. Jau pirmajā puslaikā bijām dabūjuši 4 bumbas rēzekniešu vārtos. Divas reizes izcēlās Muižnieks, bet pa vienai Kirkils un Renē Baumanis, kuram tā bija atgriešanās spēle, jo iepriekšējo sezonas daļu pavadīja Šveices 4. līgā. Rēzeknieši pretī deva divus golus, bet otrajā puslaikā Krūms mums guva arī 5. vārtus, bet Kapteinis ar savu otro rezultatīvo sitienu šajā spēlē pielika punktu – 6:2.

Pēc nākamās spēles sāka šķist – varbūt mums patīk, ka mūs nedaudz paspārda, jo tad mēs varam piecelties un paspārdīt vairāk? Mājas spēle pret AFA Olaine ir kā neliels atkārtojums tiem līdzjutējiem, kuri nebija spējīgi ierasties uz iepriekšējo kausa spēli. Turnīra tabulā Olaine atradās pēdējā vietā un mēs bija favorīti, taču tas mūs reti ir labi iespaidojis. Dodoties puslaika pārtraukumā – 0:2. Bet tad divi Krūma vārti un varējām domāt jau par uzvaru. Taču spēle jau bija teju beigusies un tā vien šķita, ka būs jāsamierinās ar 1 punktu (2 punktu izlaišanu?), bet nekā. Līdz ar fināla svilpi, vārtus guva Rafaels Lūsis. Lielajam notikumam – kausa spēlei pret Virslīgas pārstāvi, varējām gatavoties ar ļoti pacilātu garastāvokli.

Pieminētajā komūnas aptaujā, mūsu līdzjutēji šo spēli atzina par vislabāk organizēto mājas spēli 1. aplī. Laikapstākļi bija izcili un atmosfēra tribīnē bija fantastiska visas spēles garumā. Un kāpēc gan ne? Uz laukuma komanda spēlēja ar sirdi un, kaut arī ielaida ļoti ātrus vārtus, neviens nepazaudēja galvu, bet visi turpināja cīnīties. Pēc pirmā puslaika rezultāts bija 0:1, bet otrā puslaika sākumā tika piešķirts 11 metru soda sitiens uz mūsu vārtiem. Vārtos teicams bija Saulītis un šķita, ka šis būs lūzuma punkts. Vēl jo vairāk tā šķita 15 minūtes vēlāk, kad pretinieku kļūdu izmantoja Renē Baumanis, izlīdzinot spēles rezultātu. Tādas emocijas pie vārtu svinēšanas šogad vēl nebija justas un, gribas domāt, ka Renē šis moments paliks atmiņā vēl ilgu laiku. Diemžēl sekoja ātri 2 daugavpiliešu vārti un šķita, ka ar to arī viss ir beidzies. Gaismu gan padeva Kirkila realizētais soda sitiens, kad pēc līdzjutēju norādēm, Kirkils nevis centrēja soda laukumā, bet gan pārsteidza pretinieku vārtsargu nesagatavotu. Kompensācijas laikā gala vārdu gan teica BFC Daugavpils un spēle beidzās ar rezultātu 2:4. Taču, ja mēs spētu saglabāt šādu jaudu gan uz laukuma, gan tribīnē, Nākotnes līgā šī komanda spētu paveikt lielas lietas. Bet varbūt tas jau tiek darīts? 

Pirmā apļa noslēdzošā spēle bija izbraukumā pret JFK Ventspils. Šogad kurzemnieki ir vieni no pretendentiem uz Virslīgas ceļazīmi. Uzvaras gadījumā, JFK Ventspils pirmo apli varēja noslēgt 1. vietā, taču mēs uz Ventspili nebraucām pēc Baltijas jūras pludmales. Karstos laika apstākļos ar īsu rezervistu soliņu, komanda labi cīnījās un no Kurzemes pārveda 1 punktu, kas pēc pirmā apļa mums dod 8. vietu ar iekrātiem 18 punktiem. Pērn pēc pirmā apļa bijām iekrājuši 24 punktus, taču mēs labi zinām, kas notika pēc tam (sezonu noslēdzām ar 31 punktu un 8. vietu). Šogad ir pamats domāt, ka otro apli spēsim aizvadīt līdzīgā manierē, kas beigās mums dos izaugsmi no gada uz gadu. Uz to arī cerēsim!

Leevon PPK aizvadītās spēles:

*NL – Nākotnes līga; LK – Latvijas Kausa izcīņa

Nākotnes līga tabula pēc 13. kārtām:

Raksta 2. daļā aplūkosim apmeklētības rādītājus.

Informāciju sagatavoja

Edgars Andersons