Ar prieku paziņojam, ka komandai ir pievienojies 25 gadus jauns vārtsargs – Rūdolfs Oskars Soloha, kurš klubam pievienojies no Čehijas 3. līgas kluba – Slavia Karlovy Vary, kuru iepriekš pārstāvēja arī cits mūsu nesenais jaunpienācējs – Artjoms Černovs.
Jauniešu vecumā Soloha spēlējis arī RFS, bet vēlāk pārcēlies uz Nottingham Forest jauniešu sistēmu, Anglijā, kur debitēja arī pieaugušo futbolā, laikā, kad uz īres tiesībām no Forest vienības bija pievienojies Anglijas 8. līgas klubam – Coalville Town. Pēc tam pārcēlās atpakaļ uz Latviju, pievienojoties Valmierai, kur 2020. gadā aizvadīja 8 spēles Virslīgā, divas reizes paliekot sausā. Pēc tam sekoja pārcelšanās uz Poliju, kur Miedz Legnica dublieru komandā Soloha spēlēja Polijas 3. līgā, tur aizvadot 2 sezonas. Pēc Polijas Soloha atgriezās Valmierā, bet vietu pirmajā komandā viņam neizdevās izcīnīt, spēļu praksi iegūstot Nākotnes līgā, dublieru sastāvā. Sezonu vēlāk, 2023. gadā Soloha pievienojās Super Nova Salaspils, kur aizvadīja 16 spēles Virslīgā, pēc tam pārceļoties uz Čehiju.
Iepazīstot mūsu jauno spēlētāju, piedāvājam īsu interviju:
Jauniešu vecumā spēlēji šī brīža Anglijas Premjerlīgas kluba Nottingham Forest sistēmā. Kā Tu tur nonāci un kāpēc neizdevās iekarot britu skatuvi?
14 gadu vecumā tiku uzaicināts trenēties ar RFS pirmo komandu. Spēlēju jauniešu izlasēs arī pie vecāku gadu izlasēm. Parādījās iespēja aizbraukt uz pārbaudēm vairākās Anglijas akadēmijās. Tajā laikā Nottingham Forest izrādīja interesi. Ilgi nedomāju un pievienojos viņu akadēmijai. Pirmais gads bija grūts – reti spēlēju, bet pēc tam izdevās sevi pierādīt un nākamos 2 gadus tiku pie daudz vairāk spēles laika. Konkurence bija milzīga un diemžēl nesanāca palikt klubā. U-23 komandā bijām 5 vārtsargi, no kuriem 2 bijām ārzemnieki. Klubs paturēja tikai angļus.
Nākamās leģionāru gaitas bija Polijā. Cik tālu biji no pirmās komandas?
Polijā mani parakstīja treneris, kas pēc mēneša pameta klubu, un jaunajam trenerim es nebiju nākotnes plānos. Pus gadu spēlēju un trenējos pie otrās komandas. Ar savu spēli gan izdevās panākt, ka tieku piesaistīts pirmajai komandai. Nospēlēju vairākas pārbaudes spēles un trenējos ar pirmo komandu, bet pie oficiālās debijas līgas spēlē netiku.
Pēc atgriešanās Valmierā, spēlēji Nākotnes līgā, neaizvadot nevienu spēli Virslīgā. Kāpēc tā?
Ar Valmieru togad kļuvām par čempioniem. Atnācu sezonas otrajā daļā un komanda spēlēja labi, bija rezultāts, tāpēc trenerim nebija iemeslu veikt nekādas izmaiņas.
Kā nonāci Čehijā un kāpēc devies prom?
Biju komandas meklējumos un darījumu logs vērās ciet. Zināms latviešu treneris, kas strādāja Čehijas klubā, piedāvāja atbraukt, jo bija vajadzīgs vārtsargs, tāpēc piekritu šim piedāvājumam. Devos prom, jo parādījās labs piedāvājums no Velsas augstākās līgas, bet radās problēmas ar vīzu, tāpēc nolēmu atgriezties Latvijā un sākt visu no baltas lapas.
Kā nonāci Leevon PPK?
Mani piesaistīja Leevon PPK kustība un tas, ko dara klubs, lai attīstītu futbola kultūru un fanu kustību Latvijā, tāpēc uzrakstīju Jurijam Žigajevam par iespēju pievienoties komandai.
Kā Tevi uzņēma kolektīvā? Vai esi jau iejuties un cik džekus pazini jau iepriekš?
Komandā uzņēma labi un jūtu komandas garu! Daudzus spēlētājus jau zināju. Ar pāris džekiem jau bijām spēlējuši kopā vai pretinieku rindās.
Kādi ir Tavi plāni šajā sezonā un tuvākajā nākotnē?
Šobrīd vēlos palīdzēt Leevon PPK gan uz laukuma, gan ārpus tā. Vēlos turpināt spēlēt un saņemt prieku no šīs spēles kā agrāk. Turpināt augt un attīstīties, pierādīt sevi un tad jau nākotnē redzēs, kas būs tālāk.
2022. gadā Soloha kopā ar Valmieru izcīnīja Virslīgas čempiona titulu. Soloha pārstāvējis arī Latviju, sargājot vārtus dažādu vecumu izlasēs. Noteikti jāizceļ debija U-18 izlasē, kuru Soloha piedzīvoja būdams vien 15 gadus jauns. Kopā jauniešu izlasēs aizvadījis 15 spēles.
Esi sveicināts Leevon PPK komūnā! 🖤❤️🤍💛
Informāciju sagatavoja:
Edgars Andersons